Otrais Xrace šogad un kopumā man kāds sestais vai septītais - tā kā sāku saukt sevi jau par maz-bet kaut ko-pieredzējušu. Gatavošanās ar nekāda īpašā šoreiz - pa pavasari un agro vasaru uzkrāti treniņi, velokrosi un dažādi velomaratoni un noskriets pusmaratons. Tā kā atlika vien iepriekšējā vakarā uzskrūvēt parastos pedāļus, sakrāmēt somu un apēst ierasto pirmssacensību vakarēdienu - makaroni ar sojas gabaliņiem un ķīnas saldskābo mērci ar ananāsiem.
Sacensību rīts. Agra un miegaina celšanās - par maz gulēts, kādas 4h - ļoti nepareizi un nesportiski, bet tā sanāca. Pakaļ Artūram uz Piņķiem un tad ar uz Dobeli, kur mūs jau gaida komandas šī posma meitene - Līna. Pa ceļam iekšēji sev uzstādu mērķu programmu - minimālais 9 v., optimālais 5 v., maksimālais - 3 v. sporta klasē mix grupā. Jo mērķiem un ambīcijām jābūt... Dobelē ar Līna, reģistrācija, riteņu "skrūvēšana" un galīgā kostīma izvēle - garās bikses atstājam, bet garos kreklus un aizsardzību pret skrāpējumiem iemainam pret tikai Xrace sacensību krekliem un nedaudz "vēsumu" šajā karstumā. Ejot notikumiem pa priekšu - uz rokām šīs izvēles rezultātā man ir tādi skrāpējieni it kā mani būtu plosījusi kaķsieviete no Betmena. Diezgan seksīgi.
Starts. Jāskrien uz drupām meklēt blondīne vienam dalībniekam. Sūtam Artūru - mūsu atlētiskāko biedru. Ātri vien viņs ir atpkaļ ar distances aprakstu un kartēm bez KP un puzli, kurā ir visi KP. Diezgan veikli saliekam puzli, pārzīmējam kartēs visus KP un minam uz laivu startu. Pagaidām ļoti vienkārši. Mīšanās gan tāda palēna, jo neesam vispār iesildījušies un sākam prātīgi.
Laivu posms. Spoguļkarte, taču navigācija visnotaļ vienkārša. Šajā posmā jāatzīmējas visos KP vienam un tas esmu es. Ar Artūru airējam, Līna lasa karti un ik pa brīdim lecu ārā no laivas iekšā dīķī, lai dotos uz kādu no saliņām pēc kāda no deviņiem KP. Tieši brišana pa ūdeni ar zemūdens kokiem un zālēm visizaicinošākais šajā posmā - gan durās kājās, gan apgrūtinoši tikt atkpakaļ laivā. Laivu finišs 1h50m un kāda 3/4 vietā miksā pašlaik - labi ejam, maksimālā mērķa līmenī.
Velo posms. Vispirms jāsazīmē karte - ir shēma, kur parādīta posma KP un to savstarpējais novietojums, atliek, ņemot talkā distances aprakstu, ar adatu "iedurt" šos punktus apvidus kartē. Adatas risinājums jau pieredzēts iepriekšējā sezonā, tāpēc ātri nāk tas prātā. Karte sazīmēta, ceļš uz pirmo punktu noteikts un sākam mīt. Segums - laiku ceļi, izdangāti un prasa šādas tādas MTB spējas - ātrumam un braukšanas tehnikai šeit ir sava loma. Tā kā Līnai šis pirmais Xrace un pirmā MTB pieredze, tad iet mums tā kā iet, bet uz priekšu virzamies. Posma pirmais punkts veiksmīgi, uz otro paņēmām nepareizo pievadceļu un ilgi meklējām ūdenstilpni. Pamaldījāmies un tad, kad arī sapratām, kurš ir pareizais ceļš, tad pie apvāršna parādījās SEB komanda ar kuru kopā paņēmām KP 42 un arī 43, kurš bija viegls. Tālāk ceļš uz 44. Šeit pamatīga kļūda - nepareizi "iedurts" punkts, kā rezultātā maldīšanās bezceļos, velo stumšana pa aizaugušu un dunduru apdzīvotu taku-purvu nepilna km garumā, kuras galā Artūram pārdurta riepa - mainīt to brīdī, kad visu ķermeni klāj dunduri un odi ir īsts pacietības izaicinājums. Neko darīt - viņš montē riepu, es ar karti situ pa viņu-dunduriem. Punkts atrasts, zaudēts daudz laiks un spēks, bet dodamies tālāk - uz starpfinišu. Nogurums un pēdējās neveiksmes laupījušas koncentrēšanos - nepareizs pagrieziens ceļu krustojumā un ceļā uz SF1 'zaudēts' vēl nedaudz.
Kāju posms Pokaiņu mežā. Priekšā draugi Strēlnieki ar Miku priekšgalā, kurš pasaka matemātikas uzdevuma atrisinājumu un dodamies iekšā. Šī daļa vienkārši - pie orientieristes Līnas uzdevuma karte un mēs skrienam. Starpfinišā uzpildam ūdens pudeles un sistēmas un dodamies tālāk.
Velo posms 2. Vispirms divi no shēmas "iedurtie" punkti, kas atrodas virsotnēs un sanāk nedaudz pakāpt, tad tālāk sākas interesantais - velo posms ar izvēlies punktiem. Secību izdomājam, nolemjam arī, ka nedalīsimies - esam pazaudējuši vienu karti un nav arī īsti pārliecības, ka pēc dalīšanās visi atradīsimies. Laivu posmā arī padzisušī KP numuri un nav skaidrs par dažu īstajiem numuriem. Vispirms KP 54, kur Artūrs aizskrien uz meža ieloku, kas izrādās patiesībā dīķis/purvs līdz viduklim un sākam mīt uz 59. Jā, sāk līt lietus - it kā nepatīkami, taču noskalo netīros un karstumā sasvīdušos ķermeņus. Izvēlamies īsceļu - kļūda. Nebraucama stiga, grāvji, purvains apvidus un pa vidu grāvis, kuram pārceļamies pāri - velo ar rokām, Līna gan laikam pirmo reizi ūdenī līdz krūtīm šajā posmā - ļoti pareizi, es un Artūrs jau pašā sākumā dabūjām izpeldēties diezgan. Pie 59. punkta satiekam vairākas komandas, arī Triatel ar savu frizieri no kura noskaidroju, ka viņiem šajā posmā savādāka taktikta, bet nekas - mēs turpinām virzību. Tālāk mīšanās pa zemes ceļu un paņemam 57;56;55 un te ar vēlreiz pārliecinamies, ka nav pareizi numuri atjaunoti. Dodamies tālāk, kā izrādās uz 58. Skaidrs arī tas, ka esam aizmirsuši vispār iezīmēt kartē 53. Tā kā tuvojas SF2 kontrollaiks, tad dodamies tālāk. Maldīšanās uz 30., pārņem jau bezcerības sajūta arī mani. Satiekam Statoil, nelielas pārrunas un dodamies ceļā - atrodam punktu 30. Gan pirms, gan pēc segums smags, tehnisks un nepieciešamas jau nopietnas MTB prasmes - tā kā Līnai nav tādas riteņu pieredzes, tad stumjam nevis minam - tā drošāk. KP31 nāk viegli un tālāk jau SF2 - esam nokavējuši posma kontrollaiku, izpaliek mums specuzdevums un kāju posms. Tiesneši sūta mūs uz SF3. Padzeramies un uzēdam super gardo Fazer melno maizi. Nenormāli garšīgi. Lai paspētu kontrollaikā uz SF3 vajadzētu kārtīgi uzmīt...tačū pēdējais posms ir nogurdinājis komandu un nav vairs necik cīņasspara - pats esmu gatavs vēl mīt un mīt, taču saprotu, ka šoreiz jāpiekāpjas un jāsamierinās.
Pārbrauciens uz SF3 un finišu. Pa ceļam sāk gāzt lietus - minoties tas pat atgādina krusu un ir dilemma - ar brillēm mīties un redzēt tumši gandrīz neko vai arī bez brillēm un ciest acu sāpes no stiprās lietus gāzes. Paprovēju abus variantus, izvēlējos pirmo. Esam atbraukuši SF3 un nokavējuši kontrollaiku par 3 min., izlaižam arī pēdējo kāju posmu nopīkstinamies vien finišā. Jā, joprojām diezgan līst. Nododam kreklus, čipus un sagaidu mūsu rezultātu lapu - kā jau domāju, dēļ izlaistajiem posmiem 16h soda laikos, distances laiks 9h5min. Kopsummā - diezgan daudz un rezultātā 13. vieta sporta klasē mix grupā. Nav minimālais mērķa līmenis sasniegts - nav prēmijas jeb īsts apmierinājums.
Tālāk jau sakārtošanās pēc sacensībam - divu velo un trīs cilvēku ielocīšana mazā Getz`ā. Ātri sapratām, ka stāvēt milzu rindu uz pusdienām negribam, tāpēc to izlaidām un devāmies mājupceļā. Līna mums bija ļāvusi mocīt sevi tikai šajā posmā un uzreiz deva zināt, ka šis viņai pirmais un pēdējais Xrace...un uzreiz atplīsa. Izvadāju pa mājām biedrus un diena bija galā.
P.s. Esam jaunas komandas dalībnieces meklējumos - tā kā "MTB meitenes" neslēpjas un dod par sevi zināt.
Es jums abiem varu uzrakstīt rekomendāciju ;)
AtbildētDzēstvai Tu biji tas Mārtiņš, kas pie mana xrace apraksta jautāja par komandu?
AtbildētDzēstsportā ir bijis daudz interesantāk kā tautā.. :)